Aspazīšana
Starpkultūru saskarsmes: Aspazija atdzejojumos
ASPAZĪŠANA
STARPKULTŪRU SASKARSMES:ASPAZIJA ATDZEJOJUMOS
BIBLIOGRĀFIJA
A Century of Latvian Poetry / an anthology compiled and translated by W.K. Matthews. London : John Calder, 1957.
Aspazija. Kopoti raksti : 6 sējumos / [redakcijas kolēģija: Ilgonis Bērsons ... [u.c.] ; sastādījusi Saulcerīte Viese]. Rīga : Liesma, 1985-1988.
Atrasts tulkojumā. Rainis un Aspazija : Raiņa un Aspazijas 150. gadadienai veltītais projekts : ārvalstu augstskolu studentu tulkojumu un eseju konkursa laureātu darbi = Found in translation. Rainis and Aspazija : project devoted to the 150th anniversary of Rainis and Aspazija : the winning works of the translation and essay contest of foreign university students / redaktori: Indra Lapinska un Sigita Kušnere. Rīga : UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2015.
Die roten Blumen = Sarkanās puķes : Gedichte = Dzejoļi : Zweisprachige Ausgabe / Aspazija ; aus dem Lettischen übertragen und herausgegeben von Matthias Knoll. Riga :
literatur.lv, 2018.
Harðarson, Hrafn Andrés. Vængstýfð draumar : ljoð úr Ljósalandi / Kópavogi :
Hlér, 1999.
Les duší : antologie lotyšské poezie 19. a 20. století / sestavil, preložil a predmluvou opatril Radegast Parolek ; zredigoval Pavel Štoll. Praha : Bohemika, 2001.
Lettische Lyrik : eine Anthologie / uebersetzt aus dem Lettischen von Elfriede Eckardt-Skalberg./ Riga : A. Gulbis, 1924.
Matthews, W. K. (William Kleesmann). The tricolour sun : Latvian lyrics in English versions, an essay on Latvian poetry, and critical commentaries / Cambridge :
Heffer, 1936.
Rīga ūdenī : latviešu dzejas izlase = Riga im Wasser : Auswahl lettischer Lyrik /[sastādītāja Gundega Zēhauza ; vācu valodā atdzejojusi Urzula Vēlica ; redaktores Biruta Veinerte un Inta Čaklā ; mākslinieks Rihards Delvers]./ Rīga : Tapals, 2004.
Sarkanās puķes = De röda blommorna / Aspazija ; tolkning till svenska av Gun Friedner. Stokholma : izdevējs nav zināms, 1991.
Uguns ledū = Feuer im Eis = Огонь во льду = The fire in the ice / Aspasia ; sastādīja: Aija Magone, Ināra Andžāne ; mākslinieks Jānis Andžāns]. Jūrmala : Biedrība "Aspazijas mantojums", 2014.
Vaikystės rytmetėliai : Latvių väiky poēzija / sudarė Evaldas Juchnrvičius ; iš latvių kalbos vertė Sigitas Geda ; [iliustravo Ada Skliutauskaitė].
Vilnius : Vyturys, 1988.
Антология латышской поэзии / перевод c латышского ; составители: Ян Судрабкалнс, Арвид Григулис, Мирдза Кемпе. Рига : Латгосиздат, 1955.
Балтийский альманах 1924. gadā Nr.4, 8.lpp.
Крылья будней = Ikdienas spārni / Аспазия ; перевод с латышского и составление Ольги Петерсон ; [māksliniece Zane Ernštreite ; konsultante Inese Paklone ; Ievas Strukas priekšvārds]. Jūrmala : Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība, 2015.
Марьяш, Рута. Светить, сгорая / Aspazija ; krievu valodā atdzejojusi Ruta Marjaša ; [māksliniece Dina Ābele]. Rīga : J.L.V. 2014.
Песня Даўгавы : вершы, апавяданні, казкі латышскіх пісьменнікаў / укладальнікі Я. Османіс і С. Панізнік ; [пераклад з латышскаі мовы]. Мінск : Юнацтва, 1986.
Поэты Латвии : [сборник стихов] / составление И. Зиедониса ; редактор стихотворных переводов В.А. Рождественский ; вступительная статья В. Валейниса ; биографические справки и примечания Я. Озола./ Ленинград : Советский писатель. Ленинградское
отделение, 1974.
Сборник латышской литературы / под редакцией В. Брюсова, М. Горького. Петроград :
Парус, 1916.
Трикольоровое сонце / Райніс та Аспазія ; ідея й концепція видання, упорядкування, передмова і переклад українською та грузинською мовами Рауля Чілачави = Trejkrāsainā saule / Rainis un Aspazija ; izdevuma idejas, koncepcijas un priekšvārda autors, tulkotājs ukraiņu un gruzīnu valodā Rauls Čilačava./ Rīga : Hekate, 2007.
PAR IZSTĀDI
Izstāde, kas veltīta Aspazijas tulkojumiem, ir ceļojums caur
laikmetiem un kultūrām, atklājot Aspazijas personību un
ieguldījumu Eiropas literatūras ainavā. Aspazija sniedza
būtisku ieguldījumu latviešu literatūras veidošanā; viņas
daiļrade ir ne tikai tēliem bagāta, bet arī ļauj
lasītājam izjust visu cilvēcisko emociju spektru.
Aspazija ir pazīstama ar saviem uzskatiem par sieviešu
emancipāciju. Viņas darbi plaši iedvesmoja sievietes Latvijā
un citur pasaulē, aicinot tās piedalīties sabiedriskajā dzīvē,
izglītoties un apzināties savas tiesības. Aspazija atklāti
kritizēja dzimumu nevienlīdzību un veicināja sabiedrības diskusijas par šiem jautājumiem. Turklāt Aspazijas piedalīšanās kultūras un izglītības jomā iedvesmoja sievietes iesaistīšanos sabiedriskajos procesos un veidoja priekšnosacījumus turpmākai dzimumu līdztiesībai. Aspazija ir kļuvusi par simbolu cīņai par sieviešu tiesībām Latvijā.
Izstādes nosaukums “Aspazīšana” ir vārdu spēle ar “Aspazija” un “atpazīšana”. Tulkojumā var nepazīt autoru, tas pazūd. Aspazijas dzeja nebija un joprojām nav īpaši populāra tulkotāju vidū. Vairāki autori, kuri tulkoja Aspaziju, atzīmēja grūtības atdzejošanas laikā. Tas saistīts ar Aspazijas poētisko “rokrakstu”: saturu, struktūru, pantmēru un atskaņu. Bieži vien tulkotājiem nebija iespējams precīzi atspoguļot Aspazijas saturisko sižetu vai saglabāt dzejoļa oriģinālo noformējumu.
Izstāde piedāvā aplūkot Aspazijas literāro mantojumu no visiem dzejas krājumiem: “Sarkanās puķes” (1897); “Dvēseles krēsla” (1904); “Saulainais stūrītis” (1910); “Ziedu klēpis” (1911); “Izplesti spārni” (1920); “Raganu nakts” (1923); “Trejkrāsaina saule” (1926); “Asteru laikā” (1928); “Dvēseles ceļojums” (1933); “Kaisītās rozes” (1936) un “Zem vakara zvaigznes” (1942). Apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Aspazijas nozīmīgākajiem dzejoļiem, kuru tulkojumi veikti gan 20. gadsimta pirmajā pusē, gan mūsdienās.
Izstādes pamatuzdevums ir parādīt, kā Aspazijas dzeja ir tulkota un interpretēta dažādās valodās. Tā sniedz iespēju aplūkot kā cittautu kultūras pārstāvji uztver Aspazijas daiļradi. Izstāde palīdz atklāt kultūras un valodas daudzveidību recepcijas kontekstā, kā arī iegūt jaunu izpratni par tulkošanas procesu un tā nozīmi multikulturālajā pasaulē. Ne visos tulkojumos ir sniegtas atsauces uz oriģinālajiem Aspazijas dzejoļiem, tādējādi izstāde palīdz identificēt atdzejojumus un pievērš uzmanību Aspazijas personības svarīgumam.
Pateicoties izstādes struktūrai, apmeklētāji var lasīt tulkojumus un salīdzināt tos ar Aspazijas oriģināliem tekstiem. Izstāde piedāvā arī citu interaktīvu ieskatu uz daiļradi: pie katra atdzejojuma norādīta grāmata, kurā dzejolis publicēts un informācija par tulkotāju. Pieejamas saites uz meklētājprogrammu PRIMO, jo gandrīz visi izdevumi ir pieejami Latvijas Universitātes Bibliotēkā.
Aicinām iepazīties ar izstādi “Aspazīšana” visus, kas vēlas pētīt Aspazijas bagāto mantojumu un saprast dzejnieces daiļrades uztveri starptautiskā kontekstā.
© Latvijas Universitātes Bibliotēka. Andrejs Daņiļins, Māris Pavlovs, Agra Some.
© Aspazijas fotogrāfija no LNDB kolekcijas “Zudusī Latvija”. Oriģināls Jāņa Zepa privātkolekcijā.
Fotogrāfijas no izstādes sadaļas "Atdzejojumi" autortiesības neaizsargā.Foto